korkijs un Ms Baigi Foršā » studenti

zāļu tēja, selgas cepumi un eksāmeni

korkijs — Sun, 30 Aug 2009 18:57:04 +0000

Rudenīga sajūta šovakar, meitēns šņaukājas visu laiku, dzeram drauga iedāvinātu zāļu tēju ar medu un kaut kādam Lieliskās radagabala sīkajam meklējam angļu valodas kursu un eksāmenu iespējas. Intereses pēc es paskatīju šo te, vellos, liekas ka vajadzētu kādus mēnesīšus pamācīties un arī es varētu mēģināt ar tīri prātīgām sekmēm kādu šamlīdzīgu angļu valodas zināšanu apliecinājumu iegūt.
Šai sakarā kaut kā starp citu atcerējos par brainbench testiem, kad vēl sensenos laikos kojās dzīvoju, faktiski visi no mūsu draugu/paziņu bariņa cītīgi pieldīja bezmaksas pieejamos testus tur. Šaubos, vai tiešām kādam tas palīdzēja labāku darbu atrast, kas tobrīd laikam jau bija viens no centības motīviem, tomēr atceros, ka visai daudz iemācījos, gūglējot un paziņām apvaicājoties pēc atbildēm uz āķīgajiem jautājumiem.
Septembris tūliņ klāt – jauns mācību semestris. Man nav ne mazākās nojausmas, kā savus divarpus darbus apvienošu ar vēlmi pabeigt universitāti.
Rudenīga sajūta.

Tērbata, autobusa pārdomas, nu kaut kā tā

korkijs — Tue, 09 Jun 2009 23:40:11 +0000

Biju Tartu jeb Tērbatā, vienkārši superīgā studentu pilsētiņā tepat kaimiņos. Daudz pozitīvu iespaidu, bet par tiem citā laikā un vietā, tāpat bilžu nav, jo vienīgā fotoaparāta atmiņa bija sagrauzta, ar zobiem to raujot laukā no saplīsuša karšu lasītāja. Sabiedriskā ēdināšana un aliņš veikalā tajā pusē ir draudzīgākās cenās, pilsēta ir ļoti sakopta un tajā tik nav jūtamas padomjlaiku pēdas, kā arī patīkami pārsteidza apkalpojošās sfēras darbinieki, kuri visās apmeklētās iestādēs diezgan brīvi spēja komunicēt angļu mēlē, nevis tikai матес валодина. Mēģinot izteikties īsi un vienkārši – patika, gribu tur atgriezties tur vēl kādu reiz.
Taču atpakaļceļā, autobusā, kā jau visi īsti alkoholiķi aizrunājāmies līdz politikai. Aizķēra mani līdzbraucēja, jauna un ļoti gudra cilvēka stāstiņš. Stāstiņš sākas ar to, kā kāds jauns censonis gribēja strādāt Latvijas labā, stāsta iztirzājumā seko darbs ministrijā par grašiem un epilogā ir šķiršanās štatu samazināšanas izskatā.
Bēdīgi.
Bēdīgi ir tas, ka mūsu uzņēmumiem ir tik sasodīti tipiska izteikti “vertikāla” uzbūve, kur visi ir priekšnieki, vai vismaz tādi jūtas. Vēl jo bēdīgāk ir tādēļ, ka krīzes smagums tiek novirzīts uz tiem dažiem padotajiem, kuri vistipiskākajā situācijā arī ir vienīgie reālo lietu darītāji.

Pa citu līniju – RIGIBOR overnight likme ir jau virs 20%, es, protams, no ekonomikas tā pavisam teorētiski maz saprotu, bet nu paga, paga, man šī augošā tendence izliekas pavisam nelaba. Rimševics saka, ka devalvācijas nebūs. Nu tak, bet vai pie šādas RIGIBOR nav tā, ka lata likviditāte bez devalvācijas ir uz lielas jautājuma zīmes? Nu lai vai kā, kad Jānis man šodien prasīja par savu biznesa līdzekļu konvertēšanu citā valūtā, jo viņš uz labu brīdi dodas prom no šejienes, tad nācās vien atbildēt kaut ko no sērijas – ja vari to atļauties, tad noteikti dari.
Šalala la la, dzīvo zaļi, kamēr vari.

Kaut kāds kreiss testiņš un tuvojošos svētku noskaņas

korkijs — Thu, 20 Nov 2008 10:39:29 +0000

Tuvojas svētki, tie paši svētki, kurus katrs īsts students gaida ar šausmām, jo cieši viņiem uz papēžiem min sesija. Darīts šogad mācībās nav pietiekami, bet kaut kā šoreiz mani tas nebiedē, esmu visai pārliecināts, ka šosemestr aktuālos priekšmetus nokārtotu arī vienkārši sesijas laikā sākot pie tā strādāt.

Svētki nāk ar daudzām ballītēm un ballēm, arī man viena jārīko tuvākajās nedēļās un, ja godīgi, esmu mazliet nošokējies par tāda pasākuma izmaksām. Daži simti telpām, daži simti pārtikai un tas vēl visu pa parasto, pa lēto rīkojot.

Ak jā, par to testu, iepatikās rezultāts:

Pieci visatbilstošākie amati/darbības sfēras:
71% Inženierzinātnes, vadītājs
71% Informācijas tehnoloģijas, vadītājs
67% Izglītība/apmācība
66% Mārketings un reklāma
64% Telekomunikācijas

Atpakaļ šahtā. Šodienas jautājums – vai Google padara mūs stulbus?

korkijs — Wed, 18 Jun 2008 14:46:51 +0000

Izlasīju interesantu rakstu par to, kā Google un modernās tehnoloģijas iespaido mūsu lasīšanas un domāšanas veidu. Nez, varbūt tiešām taisnība raksta autoram, jo arī es esmu ievērojis, ka nav vairs senākā iekāriena izlasīt grāmatu vienā piegājienā, no vāka, līdz vākam, lai arī kādreiz, vidusskolā, tā tika lasīta grāmata pēc grāmatas. Es vainot Gūgli gan nebiju līdz šim iedomājies un vienkārši norakstīju savu lasīšanas paradumu maiņu uz stresīgākas vides un stipri saīsināta brīvā laika rēķina. Nu a koncentrēšanās spējas uz vienu lietu man tiešām tiek aktīvi darbā čakarētas, kur konstanti strādāju multitasking režīmā.

Šovakar, pēc dejām, ieplānoju nedaudz palasīt pasakas savam meitēnam, atceros, ka jau sen sen solīju viņai ko šādu, tik pašam liekas, kaut kā dīvaini, pierastāk ir meitēniem “pasaciņas” stāstīt, nevis pasakas priekšā lasīt, angļu mēlē, no tūkstoš un vienas nakts pasaku grāmatas. Bet lai vai kā tur būtu ar pasakām, par dejām runājot – vāc-meitenēm topā ir kaut kāda muļķīga, tinamā deja, kura likās nu pilnīgi nepiemērota manam sagurušajam rumpītim tajā ballē likās.

Tuvākajās dienās jāiesūta mājasdarbs vienā no LU “ķeksīšpriekšmetiem”, solījis pasniedzējam jau sen esmu viņu sūtīt, nav īsti laika un iekāriena darīt, riebj man šāda darbošanās tikai ķeksīša pēc.

Ja jau rakstam gari un saraustīti, tad rakstam. Visai liela iespēja, ka retais no lasītājiem izlasīs visu rakstu, bet tas jau nekas, ja arī reizēm “spēlēju uz publiku”, tad tomēr ne jau priekš jums šo dienasgrāmatu rakstu, bet gan priekš sevis. Īstenībā nezinu, kāpēc sāku rakstīt publisku dienasgrāmatu ar īsto vārdu un ģīmi iekšā, nevis paliku kaut kur klusi, anonīmiķu cibas klubiņā. Laikam manī ir kaut kas no “virinātāja”.

Atvaļinājumā biju Getinghenā, kur notika B!T!K!, kurš, par spīti mežoņu baram, izvērtās par izteikti feinu pasākumu. Vāczemes kviešu alus, poļu šņabis un amerikāņu viskijs, daudz sarunu un apmaldīšanās 3 kvartālos mājupceļā pirmajā dienā, kā arī baznīca, gājiens un balle nākamajā, klāt tam piemaisot “protestantus”, kaudzi lielisku civēku, Vācijas labāko krogu un pāraugušu bērnu, durvju sarga lomā, pa lielām šaibām tā varētu izklausīties mans atvaļinājums. Vajadzētu uzrakstīt kārtīgāku atstāstījumu, bet nav laika un iekāriena, iespējams tādēļ, ka stāstāmā ir visai daudz, tač pat virspusēji neesmu vēl šeit iemaisījis poļu fanus, kuri mūs aizveda uz futbola festivālu, vai maldīšanos pa Hamburgu, vai dzīvības iedvešanu kādā vietējo lettiņu kroga pasākumā, vai pīpēšanu autobāņa vidū sēžot un slēpjoties no slapinošām devesīm, vai gandrīz izkaušanās ar citādi domājošo, vai “ein big one!” lidostā, vai…

A jā, aiz loga atkal feina saulīte. Īstenībā, manis pēc, varētu tagad līt un līt, bet tik uz nedēļas nogalēm un, protams – Jāņiem, saulīti kad dodat!