Apmetot stāstāmo pankūku gaisā, nupat atcerējos, ka pirms vairākiem gadiem liekas sarakstīju uz kādas lapiņas čupu lietu, ko vēlētos tuvākā laikā izdarīt. Strādāt darbā, kurš tuvs manam hobijam, tas no šīs listes liekas vienīgais punkts, kuru atceros un kurš kaut kādā mērā ir izdarīts. Ar izpletni paplivinājies neesmu, bet vasara šī ir gara;), tas laikam ir vienīgais ar no tiem, kas nav izpildīti un atmiņā iegūlušies. O, vēl atcerējos, ka vienā punktā, uz kuru pat biju saderējis, esmu gan izgāzies ar lielu blīkšķi – biju derējis, ka līdz 10ajam gadam darbus nemainīšu, bet kā reizi no jaunā esmu ieraksts personāla datubāzē mazliet cita profila iestādē. Nē nu, tīri tehniski jau gan es derības nezaudēju, visu derību laiku biju ja ne pilnas slodzes kapātājs, tad vismaz līgumstrādnieks pareizajā iestādē, bet nu tas jau robežojas ar zaudējuma neatzīšanu.

A jā, nācu šeit taču testu salīdzināt. Nu tad tā, jaunais rezultāts:

Salīdzinot ar iepriekšējo izmaiņa ir iespaidīga, ar dažādām konsultācijām vairāk vai mazāk pagājušajā gadā saskāros, iespējams sapratu, ka varu un patīk man atnākt kā spicam čalim no malas un sākt visus dzīvot mācīt, taču ko es tik nepareizi atbildēju, lai tests man kā otro iedotu HR speciālista lomu, uj, nu nevaru saprast, man jau nu pašam liekas, ka tīri ar cilvēkiem ņemties nav priekš manis. Atlikušie trīs varianti atkārtojas, lai ar tie paliek bez garāka komentāra.

P.S. jau sen vajadzēja krākt, bet visi tie zāļu sīrupiņi kokteilī ar tēju un balzamu man laikam uzdzina bezmiegu, gauži neproduktīvu bezmiegu, kā redzams no šāda ieraksta:>

P.P.S. jāiesaitē laikam gan iepriekšēji rezultāti, referencei: http://korkijsunmisbaigiforsaa.lv/blog/korkijs/2008/11/kaut-kads-kreiss-testins-un-tuvojosos-svetku-noskanas/

Lēni klabinu e-pastu un domāju, kur varu ar tādām muļķībām nodarboties.

Beachparty šovakar Liepājā, gribu, bet neesmu pārliecināts, vai vajag.

Šitas iepatikās:

Šovakar, pēc dejām, ieplānoju nedaudz palasīt pasakas savam meitēnam, atceros, ka jau sen sen solīju viņai ko šādu, tik pašam liekas, kaut kā dīvaini, pierastāk ir meitēniem “pasaciņas” stāstīt, nevis pasakas priekšā lasīt, angļu mēlē, no tūkstoš un vienas nakts pasaku grāmatas. Bet lai vai kā tur būtu ar pasakām, par dejām runājot – vāc-meitenēm topā ir kaut kāda muļķīga, tinamā deja, kura likās nu pilnīgi nepiemērota manam sagurušajam rumpītim tajā ballē likās.

Tuvākajās dienās jāiesūta mājasdarbs vienā no LU “ķeksīšpriekšmetiem”, solījis pasniedzējam jau sen esmu viņu sūtīt, nav īsti laika un iekāriena darīt, riebj man šāda darbošanās tikai ķeksīša pēc.

Ja jau rakstam gari un saraustīti, tad rakstam. Visai liela iespēja, ka retais no lasītājiem izlasīs visu rakstu, bet tas jau nekas, ja arī reizēm “spēlēju uz publiku”, tad tomēr ne jau priekš jums šo dienasgrāmatu rakstu, bet gan priekš sevis. Īstenībā nezinu, kāpēc sāku rakstīt publisku dienasgrāmatu ar īsto vārdu un ģīmi iekšā, nevis paliku kaut kur klusi, anonīmiķu cibas klubiņā. Laikam manī ir kaut kas no “virinātāja”.

Atvaļinājumā biju Getinghenā, kur notika B!T!K!, kurš, par spīti mežoņu baram, izvērtās par izteikti feinu pasākumu. Vāczemes kviešu alus, poļu šņabis un amerikāņu viskijs, daudz sarunu un apmaldīšanās 3 kvartālos mājupceļā pirmajā dienā, kā arī baznīca, gājiens un balle nākamajā, klāt tam piemaisot “protestantus”, kaudzi lielisku civēku, Vācijas labāko krogu un pāraugušu bērnu, durvju sarga lomā, pa lielām šaibām tā varētu izklausīties mans atvaļinājums. Vajadzētu uzrakstīt kārtīgāku atstāstījumu, bet nav laika un iekāriena, iespējams tādēļ, ka stāstāmā ir visai daudz, tač pat virspusēji neesmu vēl šeit iemaisījis poļu fanus, kuri mūs aizveda uz futbola festivālu, vai maldīšanos pa Hamburgu, vai dzīvības iedvešanu kādā vietējo lettiņu kroga pasākumā, vai pīpēšanu autobāņa vidū sēžot un slēpjoties no slapinošām devesīm, vai gandrīz izkaušanās ar citādi domājošo, vai “ein big one!” lidostā, vai…

A jā, aiz loga atkal feina saulīte. Īstenībā, manis pēc, varētu tagad līt un līt, bet tik uz nedēļas nogalēm un, protams – Jāņiem, saulīti kad dodat!