Apmetot stāstāmo pankūku gaisā, nupat atcerējos, ka pirms vairākiem gadiem liekas sarakstīju uz kādas lapiņas čupu lietu, ko vēlētos tuvākā laikā izdarīt. Strādāt darbā, kurš tuvs manam hobijam, tas no šīs listes liekas vienīgais punkts, kuru atceros un kurš kaut kādā mērā ir izdarīts. Ar izpletni paplivinājies neesmu, bet vasara šī ir gara;), tas laikam ir vienīgais ar no tiem, kas nav izpildīti un atmiņā iegūlušies. O, vēl atcerējos, ka vienā punktā, uz kuru pat biju saderējis, esmu gan izgāzies ar lielu blīkšķi – biju derējis, ka līdz 10ajam gadam darbus nemainīšu, bet kā reizi no jaunā esmu ieraksts personāla datubāzē mazliet cita profila iestādē. Nē nu, tīri tehniski jau gan es derības nezaudēju, visu derību laiku biju ja ne pilnas slodzes kapātājs, tad vismaz līgumstrādnieks pareizajā iestādē, bet nu tas jau robežojas ar zaudējuma neatzīšanu.

A jā, nācu šeit taču testu salīdzināt. Nu tad tā, jaunais rezultāts:

Salīdzinot ar iepriekšējo izmaiņa ir iespaidīga, ar dažādām konsultācijām vairāk vai mazāk pagājušajā gadā saskāros, iespējams sapratu, ka varu un patīk man atnākt kā spicam čalim no malas un sākt visus dzīvot mācīt, taču ko es tik nepareizi atbildēju, lai tests man kā otro iedotu HR speciālista lomu, uj, nu nevaru saprast, man jau nu pašam liekas, ka tīri ar cilvēkiem ņemties nav priekš manis. Atlikušie trīs varianti atkārtojas, lai ar tie paliek bez garāka komentāra.

P.S. jau sen vajadzēja krākt, bet visi tie zāļu sīrupiņi kokteilī ar tēju un balzamu man laikam uzdzina bezmiegu, gauži neproduktīvu bezmiegu, kā redzams no šāda ieraksta:>

P.P.S. jāiesaitē laikam gan iepriekšēji rezultāti, referencei: http://korkijsunmisbaigiforsaa.lv/blog/korkijs/2008/11/kaut-kads-kreiss-testins-un-tuvojosos-svetku-noskanas/

Šodien ir tak tā puņķaini rozā diena, kad pēkšņi jāatceras par puķēm un šampanieti. Kopš vairs neskrienu pakaļ katrām smukām kājiņām, nav vairs šiem pseidosvētkiem jēgas un satura, nu jā, atdzīstos, ir arī man priekš mums rītdienai lielumlieli plāni, bet tas tomēr nav kaut kā vairs tā, kā senāk. Tiesa, daudz kas vairs nav kā senāk, šai sakarā kāds koju laika paziņa nesen visai precīzi izteicās – lai arī nejūtamies veci, atliek vien paskatīties draugos uz savu paaudzi, tantēm, kuras reiz bija cērtamās meičas no paralēlklases, lai skumji vien atjēgtu, ka laiks iet.

Šovakar arī bija viena īsā diskusija par politisku tematu, kurā gan zinošākais tēls ātri vien “nolika uz lāpstiņām” gudro di*, ptu, spriedelētāju, taču interneta vidē viss ir savādāk. Šeit, diemžēl, ļoti vietā ir nupat lasītais viedoklis pie pods.lv pārpublicētās karikatūras (vispār šai sakarā nesaprotu, Coolynx kādreiz cirta zivi un tikai pēdīgos laikos zaudējis tvērienu, vai varbūt vienkāŗši esmu paaudzies?), ā nu jā, bet tas viedoklis, kā parasti, pa lielām šaibām piekrītu viedokļiem, ko pārpublicēju:

…šamējos jaunajos laikos ar varas kritizēšanu pārsvarā nodarbojas visa veida un līmeņa pilnīgākie pamuļķi. Un par cik pamuļķi ir tikuši klāt arī visa veida publiskajiem mēdijiem, tad visa telpa tiek piemēdīta ar pamuļķu izkārnījumiem. Un tad vēl mēdiji dzīvo tirgus un konkurences apstākļos, un šiem obligāti jāpopularizē pamuļķu vērtības, pamuļķiem patīkami uztveramā veidā.

(No: http://pods.lv/2009/02/11/simt_treknu_latu/#comment-15565)

Noskatījos “Untraceable“, filmiņa par noziedznieku, kurš pieslēdz savus upurus pie zāģ-filmu atgādinošām ietaisēm un tālāk strīmo šo tīklā, ta labi, sižets cepumiņu nepelna, skatījos filmu pamatā ziņkārības vadīts, ko ta Holivuda vidējam rietumu civilizācijas subjektam stāsta par infosec, jo tak dauz ir tādu, kuri pasauli izzina faktiski tikai caur melno kasti istabas stūrī.
Nemanīju, ka Latvijas tīklā kāds uzķēra ziņas par kaimiņpuiku darbību Igaunijā, kurā kādu mirkli jau eksistē “NATO cyber defense center”, par kura jēgu un nozīmīgumu gan grūti spriest, bet nu arī tīri ideoloģiskā izmaiņa stratēģijā no tikai militāro struktūtu IT infrastruktūras sargāšanas uz plašāku skatījumu jau ir ok. Nu jā, par krietnu tiesu piekrītu kaut kur, neatceros kur, kasītai idejai – jauns aukstais karš ir sācies un šis karš pamatā notiks binārā formātā.

Joprojām esmu par pieckapeiku slims, riebj, jo sevišķi rīt esošās pirts, parīt esošo ne-Latvijā brīvdienu un citu tik pat nenozīmīgu plānu dēļ. Esmu stingri apņēmies vēl ko sportisku un atraktīvu pasākt, viena no idejām ir kāpelēšana pa tām “alpīnisma” sienām, bet nu jā, arī tas viennozīmīgi atliekas līdz veselības atgūšanai.

Sašķiroju mailus, nu labi, darba pastkaste palika, bet tur nav īsti tāda bardaka, kāds bija ieviesies privātajos. Atstāju kādus 200 vecus mailus, kurus kādā citā bezmiega naktī izšķirot.

SpeedFan stāsta bēdu stāstus par manu, propelleriem aprīkoto un visādi citādi loloto maxtor disku – Power Cycle Count jeb ieslēgšanas-izslēgšanas skaits jau ir virs vidējā statistiskā šim verķim, kā arī Reallocated Sector Count tuvojoties viduspunktam no paredzētā apgabala. Nu forsēti domāju par jaunu datu glabāšanas iekārtu iegādi. Iesaku tev ar uzlikt šo programmeli un pavērot, kas darās ar tavu disku.

Tu svinēji 1. maiju? Es nē. niitro, kā parasti, raksta interesanti par nebūtisko.