.NET framework mani gauži sakaitināja, pirmkārt jau ar aizliegumu palaist (execute) dajebko no “pirmā” diska, kas tipiskam cilvēkiem ir C:\, šamā atjauninājumus nepakam nevar piedarbināt, atliek vien slēgāt drošības iestatījumus šurpu turpu, bez tam ar ieslēgtu aplikāciju ugunsmūri viņu instalēšanās ātrums ir briesmīgs, attiecīgi instalēt jauninājumus uz vairākām kastēm + virtuālām mašīnītēm ir visai alu un nervus tērējošs pasākums. Ja tas tā īsti nav nekas jauns un izbrīnu radošs, taču nākamais sīkums mani bezmaz no krēsla nogāza. Parastam lietotājam nav tiesības neko instalēt, okei, palaižam man vajadzīgo programmiņu(automātiska citas aplikācijas atjaunināšana)  ar administratīvām tiesībām un viss aiziet, taču, palaižot atjaunināto aplikāciju, nu jau kā parastajam lietotājiņam, viņa tik un tā līdz reboot darbināsies ar norādītā administratora tiesībām… Viena no retajām situācijām, kad tiešām nākas teikt jā vārdu pie programmeles pēcinstalācijas uzprasīšanās uz reboot. :>

Pa citu līniju – niekojos ap SOAP un webservisiem, skaisti, bet kukaiņu ķeršana vedas ļoti lēniņām. Nezinu, pieredzes trūkums, konkrētā risinājuma sarežģītība vai kombinācija drīzāk kaut kāds kokteilis no iepriekšējiem diviem.

Noskatījos “Untraceable“, filmiņa par noziedznieku, kurš pieslēdz savus upurus pie zāģ-filmu atgādinošām ietaisēm un tālāk strīmo šo tīklā, ta labi, sižets cepumiņu nepelna, skatījos filmu pamatā ziņkārības vadīts, ko ta Holivuda vidējam rietumu civilizācijas subjektam stāsta par infosec, jo tak dauz ir tādu, kuri pasauli izzina faktiski tikai caur melno kasti istabas stūrī.
Nemanīju, ka Latvijas tīklā kāds uzķēra ziņas par kaimiņpuiku darbību Igaunijā, kurā kādu mirkli jau eksistē “NATO cyber defense center”, par kura jēgu un nozīmīgumu gan grūti spriest, bet nu arī tīri ideoloģiskā izmaiņa stratēģijā no tikai militāro struktūtu IT infrastruktūras sargāšanas uz plašāku skatījumu jau ir ok. Nu jā, par krietnu tiesu piekrītu kaut kur, neatceros kur, kasītai idejai – jauns aukstais karš ir sācies un šis karš pamatā notiks binārā formātā.

Joprojām esmu par pieckapeiku slims, riebj, jo sevišķi rīt esošās pirts, parīt esošo ne-Latvijā brīvdienu un citu tik pat nenozīmīgu plānu dēļ. Esmu stingri apņēmies vēl ko sportisku un atraktīvu pasākt, viena no idejām ir kāpelēšana pa tām “alpīnisma” sienām, bet nu jā, arī tas viennozīmīgi atliekas līdz veselības atgūšanai.

Sašķiroju mailus, nu labi, darba pastkaste palika, bet tur nav īsti tāda bardaka, kāds bija ieviesies privātajos. Atstāju kādus 200 vecus mailus, kurus kādā citā bezmiega naktī izšķirot.

SpeedFan stāsta bēdu stāstus par manu, propelleriem aprīkoto un visādi citādi loloto maxtor disku – Power Cycle Count jeb ieslēgšanas-izslēgšanas skaits jau ir virs vidējā statistiskā šim verķim, kā arī Reallocated Sector Count tuvojoties viduspunktam no paredzētā apgabala. Nu forsēti domāju par jaunu datu glabāšanas iekārtu iegādi. Iesaku tev ar uzlikt šo programmeli un pavērot, kas darās ar tavu disku.

Tu svinēji 1. maiju? Es nē. niitro, kā parasti, raksta interesanti par nebūtisko.