“Pūk, kad tu no rīta pamosties,” – beidzot ierunājās Sivēns, ” kāda ir pirmā doma, ko saki pats sev?”
“Kas būs brokastīs?” – atteica Pūks. “Un tu, Sivēn? Ko saki tu?”
“Es saku – nezin, kas tāds jauks un satraucošs šodien varētu notikt?” – atbildēja Sivēns.
“Tas ir viens un tas pats”, secināja Pūks.
Lasu kaut kādu nejaušu ziņu un nejauši ieklīstu biržas lapiņā, paskatos uz cipariņiem, vienreiz paskatos, nē nu arī otrreiz paskatos, tad pielec – cipariņi tak relatīvi zīmējas pret intervāla sākumu.
Nu salīdziniet tak paši – smuki cipariņi pēdīgo 6 mēnešu griezumā un mazliet citāda bilde par pēdīgiem 3 gadiņiem, tur atšķiras tikai zīme pirms cipariņa.
Šī man laikam tagad būs aizvien tuvāka tēma, aizvien vairāk bakstos ap statistiku un dažādām vairāk tīri matemātiskām, nekā IT problēmām, tiesa, jūtu ka šai jomā man vēl mācīties un mācīties, galu galā tā nopietni matemātiku esmu studējis tikai un vienīgi iestājeksāmeniem LU. Vēl viens punkts darāmo darbu sarakstā…
Aj, tas septembris aiz loga varēja kādu brīdi vēl pagaidīt! Lai vai kā, sveiciens visiem ar lēnām iestājušos jaunu mācību semestri, šogad veiksmes brāļukam jāvēl, viņa lēmums tomēr mācīties arī man rada pārliecību par varēšanu un vajadzēšanu to ķeksīšu padarīšanu paveikt līdz galam – nu nevar tak ļaut maziņam brālim sev garām lauzties. 
